Šodien pastāstīšu, kā tikai viena karote augsnē maija beigās var jūs atbrīvot no visiem sezonas mēslojumiem. Jā, jā – visiem! Nekādas vistas mēsla šķaidīšanas, nekādas skriešanas ar sīpolu mizas uzlējumiem. Un raža – kā no grāmatas!
Agri no rīta, kamēr citi vēl tikai nes sēklas…
Maija beigas, diena klusa, silta, ar vieglu vējiņu. Kaimiņi vēl tikai gatavojas “viss jāiestāda un jānolīdzina”, bet manas dobes jau stāv skaistās, taisnās rindās. Bez steigas, bez stresa.
Un te sākas pats interesantākais. Es paņemu parastu ēdamkaroti. Nevienu nesaucu, nepievēršu uzmanību. Klusi, saimnieciski. Un pie katra stādiņa – pa karotei zemē. Blakus. Ne virspusē. Ne pašā vidū. Bet tieši tur, kur sakne tūlīt sāks vilkt spēku no zemes.
Pēc nedēļas rezultāts redzams ar neapbruņotu aci. Lapas kļūst kuplākas, kāti biezāki, un zaļums – kā no žurnāla vāka. Bet par to – mazliet vēlāk.
Kāpēc mēslojums strādā tikai pa laikam?
Tagad pateikšu godīgi, bez apvainojuma. Ļoti bieži jūs paši sevi iedzenat slazdā. Sākas sezona – un sākas arī… Šis laistījums, tad tas. Vienreiz nātru uzlējums, tad raugs, tad tējas biezumi, tad pelni, tad sūkalas, tad vēl “jaunais superlīdzeklis, ko iesaka kāds blogeris”.
Tāpēc, ka sakne ir kā bērns. Ja viņam visu laiku bāž karoti mutē, viņš pats ēst neiemācās. Ar dobi ir tieši tas pats. Pārbarota, izlutināta, tā vien gaida, kad jūs atkal ko pieliesiet vai piebērsiet. Bet vajag tikai vienu: vienu karoti īstā. Un īstajā brīdī.
Savlaicīgi – tas ir atslēgas vārds. Un tieši par to tagad parunāsim sīkāk.
“Brīnumpilnā karote”: gatavojieties pārsteigumam
Tātad, uzmanību. Noslēpums ir vienkāršs kā borščs bez kartupeļiem. Bet tas strādā. Parasta karote kaulu miltu. Jā, tieši tā. Ne supermēslojums, ne slepena piedeva, ne “biotehnoloģijas” ar trīskrāsu iepakojumu.
Kaulu milti. Dabiski, mierīgi, ilgstošas iedarbības. Nededzina saknes, nepārbaro ar slāpekli, neaizskalojas ar pirmo lietu. Darbojas lēni, bet droši. No maija beigām līdz pat rudenim.
Es tos ne vienkārši beru zemē – es tos paslēpju. Zem mulčas, pie saknēm, sānā izraktā iedobītē. Tā, lai nav redzami, bet ir “pieejami”. Lai neizžūst, neizgaro, bet pakāpeniski iesūcas saknēs – gluži kā tēja caur sietiņu.
Kāpēc tieši maija beigās?
Ļoti vienkārši. Tieši tad augi ieiet aktīvās augšanas fāzē. Viņiem vairs nepietiek tikai ar sauli un ūdeni. Viņiem vajadzīgi minerāli. Bet ne uzreiz kā ar āmuru, bet gudri – pa porcijām.
Kas jāliek dobju bedrītēs, stādot tomātu dēstus, lai tie labi iesakņotos un ātri augtu
Šeit savā spēlē iesaistās kaulu milti: fosfors, kalcijs, nedaudz slāpekļa, un galvenais – viss tas atbrīvojas lēnām. Tikmēr jūs nejūkat apkārt ar spaini ik pēc divām nedēļām, bet vienkārši baudāt.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
